Ja mēs vēlamies apstāties vai vismaz nepasliktināt klimata pārmaiņas, viena no lietām, kas mums būtu jādara, ir pārtrauciet koku ciršanu. Šie augi absorbē lielu daudzumu oglekļa dioksīda (CO2), kas ir viena no vissvarīgākajām siltumnīcefekta gāzēm. Bet tas var būt nerealizējams risinājums, īpaši ņemot vērā to, ka cilvēki, neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo, parasti vēlas attīstīties un viņiem ir labāki dzīves apstākļi.
Tomēr Āfrikā veiktais un žurnālā Science publicētais eksperiments to ir atklājis Pieticīgu naudas summu piešķiršana mazajiem lauksaimniekiem var palīdzēt cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Daudzās jaunattīstības valstīs, piemēram, Ugandā (Āfrikā), nabadzības samazināšana un centieni saglabāt vidi iet roku rokā, taču dažreiz nepieciešamo pasākumu veikšana nav vienkārša. 70% Ugandas mežu atrodas uz privātas zemes, no kurām liela daļa pieder nabadzīgajiem īpašniekiem, kuri, lai izdzīvotu, mēdz izcirst kokus, lai nodarbotos ar lauksaimniecību.
Šī iemesla dēļ Ziemeļrietumu universitātes ekonomiste Seema Jayachandran un Nīderlandes NVO Porticus eksperts Joost de Laat tikās ar ASV NVO Inovācijas cīņai pret nabadzību veikt eksperimentu, kas sastāvēja no piedāvāt 28 ASV dolārus (apmēram 24 eiro) gadā par meža hektāru 60 Ugandas ciematiem ar vienu nosacījumu: divus gadus nemet mežu. Tas var šķist ļoti maz naudas, taču jums jāpatur prātā, ka zeme tur ir ļoti lēta.
Rezultāti bija iepriecinoši. Pēc diviem gadiem ciematos, kas nebija pievienojušies programmai, tika nozāģēti 9% koku, bet tajos, kas bija saņēmuši stimulus, to bija no 4 līdz 5% mazāk. Citiem vārdiem sakot, viņi turpināja mežu izciršanu, bet daudz mazāk.
Tas ir vienāds 3.000 tonnu CO2 mazāk kas tika emitēti atmosfērā, kas noteikti ir ļoti interesanti. Pēc Annijas Duflo, NVO Innovations for Poverty Action direktores domām, šis eksperiments kalpos cīņai ar klimata pārmaiņām, vienlaikus aizsargājot apdraudētos biotopus un palīdzot mazajiem lauksaimniekiem.
Jūs varat izlasīt pētījumu šeit.