El Lībijas ciklons zināmā mērā ir pārsteidzis meteorologus. Pēc tā, kas notika gadā España un pēc tam iekšā Grieķija, Bulgārija un Turkiye, šie domāja, ka sliktākais no vētra Daniels tas jau bija noticis.
Tomēr šī atmosfēras parādība nevēlējās izzust, neradot vēl postošākas sekas. Kad viņš iet cauri Lībijai un ar jauniem spēkiem, Daniels Tas ir izraisījis tūkstošiem nāves gadījumu un veselu pilsētu pazušanu. Tālāk mēs jums paskaidrosim, kas notika un kādas ir bijušas Lībijas ciklona briesmīgās sekas.
Kāpēc Daniels ir kļuvis par ciklonu?
Braucot cauri Spānijai, Daniels bija a DANA. Tie ir izolētas padziļinājuma iniciāļi augstos līmeņos, un, kā norāda tās nosaukums, tas veidojas, saduroties aukstā gaisa masai augstumā un citai karstā gaisa masai uz virsmas. Tas savukārt izraisa mākoņu parādīšanos, kas izdala bagātīgu lietusgāzi.
Tomēr, šķērsojot Vidusjūru, Daniels ir pārvērties par ciklons. Zema spiediena sistēmām ir izdevies atrasties zem primitīvās DANA un līdz ar to pastiprinājušas to, izvairoties no vēja pārtraukuma, kas to vājinātu. Gluži pretēji, ar siltu ūdeņu palīdzību, ir radījuši mākoņus un vētras ap tās centru.
Rezultāts ir hibrīda meteoroloģiska parādība, kas apvieno vidējo platuma grādu vētras iezīmes ar citām tropiskajam ciklonam raksturīgām vētrām, bet Vidusjūra. Tas ir tas, ko klimatoloģijā sauc Medicāns (Vidusjūras viesuļvētra). Un, kā norāda nosaukums, tā arī būtu Vidusjūras ciklons.
To raksturo spēcīgs spiediens un lieli vēji ap tās centru. Tāpat tas izraisa konvekciju un vētras, kas veidojas zem minimālā spiediena. Tāpēc Daniels Lībijā ieradās kā sava veida tropiskais ciklons, kas ir izpostījis valsti. Bet kas tur īsti notika?
Ciklons Lībijā: kas notika?
Tā sauktie medikamenti nav reti sastopami, bet drīzāk sastopami salīdzinoši bieži. Bet tās ir vieglas parādības, kas gandrīz nerada bojājumus. Kas notiek, ir tas, ka Globālā sasilšana ietekmē tos. Interesanti, ka tas samazina tā biežumu, bet tajā pašā laikā tie, kas rodas, ir daudz spēcīgāki. Tieši tas notika Lībijā.
Faktiski no pulksten astoņiem pagājušajā svētdienā līdz pulksten astoņiem pirmdien, meteoroloģiskais centrs Omara Al Muhtara universitāte gadā Al Baida reģistrēts nokrišņu daudzums 414 milimetri uz kvadrātmetru. No pirmā acu uzmetiena jums tas var nešķist daudz, īpaši ņemot vērā, ka Grieķijā tas sasniedza astoņus simtus. Taču ar to problēma nebeidzās.
Vairākas reizes iepriekš minētās universitātes eksperti bija brīdinājuši par risku, ko var radīt pilsēta Derna, kur atkārtoti plūdi. Šī ir viena no svarīgākajām pilsētām valstī pēc iedzīvotāju skaita. Tajā ir aptuveni piecdesmit tūkstoši, bet tās rajons sasniedz simt sešdesmit tūkstošus.
To kopā ar tuvējo Lībijas ciklons ir skāris viens no visvairāk Baida y Bengāzī. Lai izskaidrotu šīs meteoroloģiskās parādības nāvējošos efektus valstī, jārunā par sarežģīto politisko situāciju, ko tā piedzīvo gadiem ilgi. Tas ir vājinājis tās infrastruktūru un resursus, lai stātos pretī šāda mēroga vētrai.
Varbūt šī iemesla dēļ Dernā tādi bija apstākļu kopums, kas saasināja ciklonu. Konkrēti, divi dambji un četri tilti neizturēja ūdens spēku un sabruka. Jāņem vērā arī pilsētas savdabīgā orogrāfija, kas atrodas ielejā un ieskauj kalni. Tas viss izraisīja tā applūšanu. Šķidruma plūsma netraucēta izpostīja veselus mikrorajonus, aiznesot mājas un cilvēkus uz jūru.
Ar vārdiem Hišams Čkiouats, viens no valdības amatiem Lībijas austrumos, "bija kā cunami". No savas puses eksperts Muhameds Ahmeds norādījis, ka līdz katastrofai noveda haoss drošībā un varas iestāžu nolaidība drošības pasākumu organizēšanā. Tāpat citi norāda, ka tie paši materiāli, ar kuriem tika būvēti dambji, būtu izraisījuši to sabrukšanu. Ir par pilsēts, kas ir vienkārši uzkrāti un sablīvēti akmeņi, rēķins, kas neizturētu pārplūdi. Tas ir norādīts, piemēram, Dragans Savičs, hidroinformātikas profesors Ekseteras Universitāte.
Lībijas ciklona postošās sekas
Jebkurā gadījumā vēl nav pienācis laiks meklēt vainīgos, bet gan atgūt upurus un palīdzēt izdzīvojušajiem. Pats haoss, kurā ir iegrimusi valsts, nozīmē, ka nav zināms pat bojāgājušo un pazudušo skaits. Par to jau runā septiņi tūkstoši attiecībā uz pirmo un desmit tūkstoši kā par sekundēm.
Bet tie, protams, nav īsti skaitļi. Jūra turpina atdot līķus, un eksperti tā uzskata dubultosies. Uzticamāki ir dati par upuriem, ko sniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ārkārtas reaģēšanas fonds. Pēc atbildīgo teiktā, vairāk nekā astoņi simti tūkstoši cilvēku ciklons būtu ietekmējis un vismaz divi simti piecdesmit tūkstoši Viņiem būtu nepieciešama steidzama palīdzība, lai izdzīvotu.
Patiesībā viņi jau ir atbloķējuši desmit miljonus dolāru no savām palīdzības rezervēm, lai ieguldītu vitāli svarīgas preces aizvest uz Āfrikas valsti. Ar tiem viņi plāno izvairīties no humānās krīzes ko izraisa dzeramā ūdens trūkums un citi faktori. Šādi viņš to paskaidroja Mārtiņš Grifits, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra vietnieks humānās palīdzības jautājumos. Vienlaikus viņš lūdzis, lai visi sadarbotos ar Lībiju, lai atjaunotu normālu minimumu, kas neļautu situācijai pasliktināties.
Noslēgumā mēs esam paskaidrojuši, kāpēc Lībijas ciklons un kādas ir bijušas tās biedējošās sekas. Vairāki tūkstoši cilvēku ir gājuši bojā, un veseli Dernas rajoni ir pazuduši. Tomēr, kā jau teicām, upuri joprojām tiek atrasti. Turklāt pat glābējiem nav izdevies sasniegt visus rajonus, jo ceļi ir izpostīti. Uzdrīkstēties sadarboties ar upuriem izmantojot kādu no organizācijām, kas to dara.